Jelgava94/J.Joņevs

Image

„Jelgava94” man lasījās grūti un lēni. Visbiežāk es to lasīju trolejbusā, braucot uz mājām. Brīžiem bija grūti valdīt smieklus par grāmatā aprakstītām situācijām, pusaudžu reakcijām, dialogiem un pasaules uzskatiem, kā arī viņu taisnprātīgo un, varētu teikt pat, fatālo attieksmi pret ikdienas dzīves situācijām.

Grāmata „Jelgava94” ir par pusaudžiem-metālistiem („..mēs nebijām no metāla. Metāls bija mūsu sirdīs.”), par viņu muzikālo interesi, par izklaides iespējām 90tajos gados. Galvenais varonis ir no Jelgavas, viņa draugi ir no Jelgavas, un notikumi galvenokārt risinās Jelgavā un tās apkārtnē. Lasot grāmatu, var sekot notikumiem, kas veido viņu-pusaudžu pasaules uzskatu, būt par lieciniekiem viņu mijiedarbībai ar pasauli un saviem vienaudžiem. 90.gados būt citādam, savādāk ģērbties, pārstāvēt kādu no subkultūrām bija liela uzdrīkstēšanās. „..viņa skatījās uz mums tā, it kā mēs būtu tie pasaules ainā neiederīgie elementi”. Mani pusaudžu gadi arī pagāja 90tajos gados. Metāls mani neinteresēja. Metāla tēma, tai skaitā, arī mūzika, man ir svešas. Pašnoteikšanās mēģinājumi, fatālisms, viedoklis – melns vai balts, par nākotnes gaidām – tas viss ir pazīstams un reiz izdzīvots. Sajūta, ka esi saprasts un pieņemts bija svarīga, tāpat kā nākotnes vīzijas – kaut kas tāls, nezināms, neaizsniedzams. Tolaik mani laimīgu varēja darīt sīkumi – iespēja tikt uz iecienītākās grupas uzstāšanās, pudele vīna un, protams, piedzīvojumi. Piedzīvojumi, kas izkrāsoja ikdienu. Piedzīvojumus radījām mēs paši, mēs tos meklējām un atradām, gluži kā grāmatas varoņi. „Bet šo sajūtu es nevarēju saprast, kad sēdēju pie loga un skatījos nākotnē. Es godīgi nevarēju saprast, vai esmu laimīgs vai nelaimīgs. Arī tagad nesaprotu”. Tomēr galvenā grāmatas būtība un burvība slēpjas tajā, ka tā ir par draudzību. Par draudzību un pārmaiņām, par to kā mēs maināmies laika griežos, kā mainās mūsu draugi, bet draudzība paliek. Draudzība ir kaut kas īsts un nenovērtējams, un paliekošs!

„Pastiepa man roku, saspieda to cieši, ieskatījās acīs. Mēs nebijām tikušies vairākus gadus, taču viņš salauza visu šo laika, prombūtnes un pagājības ledu ar pirmo jautājumu:

–          Kā pa seksuālo dzīvi?”

Un kā jums?

 

*visi citāti no „Jelgava94”

Advertisements